Skumju tumšie spārni

Nāve nāk negaidīti. Tā neļauj sagatavoties, nepaskaidro, kā turpināt dzīvot, tā tikai nonāk cilvēka priekšā, aci pret aci, atstāj klusumu un tukšumu bez emocijām… Tēvs (Benedikts Kamberbačs) pēkšņi paliek viens ar diviem maziem dēliem, un viņam jāiemācās dzīvot pasaulē bez mīļotās sievietes – viņa sievas un bērnu mātes. Dzīve, kas vēl vakar šķita stabila, sabrūk vienā mirklī: ikdienišķi uzdevi kļūst nepanesami, saikne ar bērniem ir trausla, sāpes neļauj viņam gulēt vai pat elpot. Šīs sēras nav klusas skumjas, bet destruktīvs spēks, kas sagrauj visu: ikdienas darbības šķiet neizpildāmas…

Cenšoties pārdzīvot sievas nāvi, vīrs stājas pretī savām iekšējām sāpēm, kas pieņem savādu, simbolisku formu – vārnu, kas runā sāpju, dusmu un izmisuma balsī. Vārna ir skumju, kas neļauj par sevi aizmirst, balss: tā provocē, dažkārt ievaino un dažkārt pasargā. Tā parādās negaidīti, ielaužas domās un ikdienas dzīvē, atgādina viņam par sāpēm, vainu un neizpaustu mīlestību. Filmā vārna kļūst ne tikai par simbolu, bet arī par vizuālu emociju izpausmi – caur to skumjas, dusmas un izmisums iegūst ķermeni, kustību un balsi un pārvērš iekšējās ciešanas spēcīgās, hipnotiskās ainās.

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.